Graudzāles ienes mūsu dārzos krāšņumu vasaras otrajā pusē, rudenī un pat ziemas mēnešos, kad lielākā daļa vasaras puķes, ziemcietes un pat lapu krūmi zaudējuši savu burvību. Daudzas graudzāles rudens pusē maina ziedu vai lapu krāsu, kas tās izceļ vēl vairāk. Vēlu rudenī un pat ziemā graudzāles vēl joprojām izdaiļo mūsu dārzus.
Graudzāles jāstāda siltā, saulainā, daļēji mitrā, bet labi drenētā vietā. Lai arī tās nav izvēlīgas augšņu ziņā, tomēr, ieteicams audzēt trūdvielām bagātākā augsnē. Dažas graudzāles, kā zemzālītes (Luzula), spalvzāles (Penisetum), dažādi grīšli (Carex), ciņu smilgas (Deschampsia caespitosa), var audzēt arī noēnotās vietās.
Zemā auguma graudzāles (auzenes, grīšļi, kelērijas, zemzālītes un dažādas stipas), labi izskatīsies viršu, ēriku un dažādu zemo skujeņu dobēs. Augstāka auguma graudzāles (miskantes, dimanta zāle, asziedu ciesas, molīnijas, sāres) labi izskatīsies gan pie mākslīgi veidotiem dīķiem, gan dabīgo ūdenstilpņu tuvumā.
Graudzāles jāapgriež pavasarī. Lielākajai daļai grīšļiem (Carex) apgriež lapu galus, bet auzenes (Festuca) var neapgriezt, bet izčubināt ar pirkstiem vai viegli ar grābekli. Miskantes (Miscanthus), molīnijas (Molinia), sāres (Panicum) un citas graudzāles parasti apgriež gandrīz līdz zemei. Graudzāles pavasarī mostas ļoti lēni, tāpēc nevajag uztraukties, ja pavasarim beidzoties, viņas vēl nav kārtīgi atmodušās, jo viņām ir vajadzīgas ‘siltas kājas’, lai sāktu mosties no ziemas miega.
Graudzāles var pavairot pavasarī, bet miskantes mūsu klimatu apstākļos, vislabāk pavairot vasaras sākumā, kad tās sāk mosties. Graudzāles pavairo sējot vai dalot cerus. Cerus var dalīt visu gadu līdz oktobrim.
Graudzāles, it sevišķi miskantes, ir iecienītas floristikā un tiek izmantotas dažādās kompozīcijās, kā arī var kaltēt sauso ziedu kompozīcijām.