Virši, to stādīšana
Uzziedējuši virši liecina par rudens tuvošanos.Tieši virši rudenī ienes dārzā krāsas. Turklāt dekoratīvs virsis ir ne tikai dēļ krāšņajiem ziediem, visdažādākās nokrāsās ir arī viršu lapojums: no dzeltenas līdz tumši zaļai un vēl dažādos toņos - zaļi iesirmi, pelēkzaļi un rūsgani. Virši zied no jūlija līdz pat oktobrim, ziedēšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes.
Stādīšanas vieta: Virši ir 30 - 70cm augsts ēriku dzimtas puskrūms. Pērkot viršus, vispirms ir jāapdomā, kur tos stādīt. Dabā virši aug priežu silos, nelielā noēnojumā, tas nozīmē, ka viršiem nepatiks tāda vieta, kur visu laiku krīt saules stari, ja gribas tomēr stādīt saulainā vietā, tad karstās, saulainās dienās tie ir jālaista.
Virši labi izskatās un aug kopā ar skuju kokiem, jo arī augsnes prasības tiem ir līdzīgas. Var stādīt viršus arī dobēs, kopā ar puķēm, bet arī tad ir jāizvēlas augsnes ziņā saderīgi augi. Ideāls variants ir stādīt viršus kopā ar ziemzaļiem rododendriem, jo abiem der viena augsne, abiem patīk pusēna. Labi tie izskatīsies arī kopā ar pirakantām.
Augsnes sagatavošana: Visvienkāršāk ir iet veikalā un nopirkt rododendru mēslojumu, ko samaisa ar augsni, kas ir stādīšanas vietā, tad virsis augs labi. Vislabākais stādīšanas laiks ir pavasaros, līdzko zeme ir atkususi, līdz pat rudenim, kamēr tā nav sasalusi. Stādīšanas attālumam jābūt 20 - 30cm, lai augam būtu kur izvērsties. Pirms stādīšanas podiņu uz mirkli vēlams iemērkt ūdenī, lai sakņu kamols piesūcas ar mitrumu. Stādot augu, jāsaglabā tā iepriekšējais augšanas dziļums, jāsalej. Iestādītajiem viršiem var uzbērt smalku mizu mulču, kas sadalās un veido skābu vidi, vai kūdru.
Mēslošana: Pēc pāris nedēļām, kad virši ir iestādīti, tos var sākt mēslot, taču jāuzmanās, lai nepārmēslotu vasaras otrajā pusē, jo augam ir jānobriest un jāsagatavojas ziemai. Mēslošanai der rododendru, hortenziju mēslojums. Mēslot var trīs reizes sezonā, bet nevajadzētu mēslot biežāk. Var mēslot ar granulēto mēslojumu, vislabāk pavasarī, mitrā laikā.
Pārziemošana: Virši parasti nav jāpiesedz. Lielā sniegā, kā pagājušogad, virši nevis izsalst, bet izsūt. Tomēr kailsala laikā ieteicams viršus apklāt ar egļu skujām skrajā kārtā. Ja daļa auga ir nobrūnējusi, to vajadzētu apgriezt. Arī vecās ziedkopas aprīlī, maijā vajadzētu apgriezt. Ja virši aug saulē, pavasaros tos vajadzētu apēnot, lai neapdeg.
Šķirnēm ir dažāds augstums no 30 līdz 70cm un dažādi ziedēšanas laiki - no jūlija beigām līdz pat oktobrim. Viršus par maz izmantojam stādīšanai kastītēs pēc tam, kad petūnijas un citas vasaras puķes ir noziedējušas, tie skaisti būs līdz salam, līdz Ziemassvētkiem. Puķu traukos stādītos viršus saglabāt nevar. Ja laukā ir ļoti auksts, virši aizies bojā, tādēļ ir speciālie trauki - keramikas, koka, kuriem ir dubultsienas. Šādos traukos neizsalst sakņu sistēma.
Viršus pavairo ar spraudeņiem, taču tas ir gana sarežģīts process. No slimībām viršus apdraud puves, augi sāk pūt no apakšas. Virsim mitras vietas neder, ja apakšā ir mitrs - sākas puve. Cīņai ar puvēm pieejamais augu aizsardzības līdzeklis ir previkūrs. Viršiem ir arī vīrusslimības, bet Latvijā tās nav izplatītas.
Līdzīgi viršiem kopjamas un audzējamas, arī augsnes un augšanas vietas izvēles ziņā ir ērikas, tikai šie augi uzzied pavasarī.