Dekoratīvā ābele plašāk pazīstama kā Paradīzes ābele, bet tās mazie prāva ķirša lieluma auglīši - kā paradīzes ābolīši. Šis kociņš ir izteikti piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem - tas spēj izturēt pat bargākās ziemas.
Pavasarī dekoratīvās ābeles rozīgi sārtie ziedu toņi izcelsies dārzā un būs redzami jau pa gabalu, savukārt rudenī ābelei ienāksies izteikti dekoratīvi auglīši - oranži dzelteni, purpursarkani vai sarkani, kas koka zaros turēsies līdz pat pirmajiem sniegiem. Jāpiebilst, ka dekoratīvā ābele ir arī labs nektāraugs.
Dekoratīvās ābeles vainaga forma mēdz būt dažāda: atkarībā no šķirnes - no liela, izplesta noapaļota bumbuļa līdz pat krūmveidīgam vainagam ar nokareniem zariem. Daudzām šķirnēm saulē lapu krāsojums būs izteiktāks, košāks, ēnā vairāk zaļganīgs. Tāpat vairākām dekoratīvo ābeļu šķirnēm raksturīga arī lapu krāsas maiņa – pavasarī, plaukstot lapas būs sārtenas, bet vēlāk pieņems zaļu nokrāsu. Runājot par lapu formu, var atzīmēt, ka jaunajiem dzinumiem tā būs daivaina jeb šķelta. Dažas dekoratīvās ābeles var sasniegt 8-10 metrus augstumu, citas turpretī, vairāk līdzinās krūmiem un izaug tikai 2-3 metrus garas.
Dekoratīvās ābeles vainags neprasa īpašu veidošanu. Principā šeit būtu tikai jāatceras viss tas pats, kas izgriežot parastos augļu koku zarus – jāparetina vecie, uz augšu, vai šķērsām augošie zari. Jāuzsver pareiza brūču apkope pēc zaru izgriešanas procedūras. Varam lietot gan eļļas krāsu, gan vara vitriolu, lerānu vai potvasku.
Ābolīšu garša ir rūgteni saldskāba, tāpēc tie vislabāk noderēs kompotu, džemu, ievārījumu, sulu, sidru un vīnu gatavošanā.
Dekoratīvai ābelei ir piemērotas labi drenētas vidēji smagas mālsmilts vai smilšmāla augsnes, noteikti saulaina vieta un optimālais gruntsūdens līmenis - 1,5 - 2 m. Stādīšana notiek līdzīgi kā visām ābelēm - kailsakņus (bezlapu stadijā) var stādīt rudenī –septembra beigās, oktobrī, kā arī pavasarī – līdzko atlaidusies zeme. Savukārt konteinerstādus var stādīt visu veģetācijas periodu, arī vasarā.
Dekoratīvās ābeles kopjamas līdzīgi kā parastās ābeles. Tās var stādīt grupās, rindā, vai atsevišķi kā soliteru. Stādīšanas dziļums šķirnēm, kas potētām uz antonovkas potcelma - līdz ar potes vietu, bet tām, kas potētas uz samazināta auguma potcelma- potes vietai jābūt vismaz 5 cm virs zemes. Pēc iestādīšanas ābeles vēlams mulčēt.
Ziemā koku stumbri jāpasargā no grauzējiem - derēs plastmasas pudele ar nogrieztiem galiem, kurā ievietota peļu inde. Savukārt pret meža zvēriem veidojami speciāli iežogojumi, vai arī jāaptin koku stumbri ar skuju koku zariem, speciāliem sietiem vai baltu maisa audumu.
Dekoratīvajās ābeles slimo kā parastās ābeles. Tās ir samērā izturīgas pret lapu koku vēzi, bet nelabvēlīgos agroklimatiskos apstākļos var veidoties kraupis, kas bojā lapas, jaunos dzinumus un augļus. Kraupja ierobežošanai lieto fungicīdu miglojumus, kā piemēram, Skors.
'Royalty' – tās vainags ir ovāls, labi zarots. Lapas tumši sarkanas, veselas, vēlāk krāsojas, kā spīdīgas vara monētas. Zied vidēji vēlu, ziedi lieli, tumši sarkani, saplūst ar lapotni. Augļi ļoti sīki, tumši sarkani neuzkrītoši. Šai šķirnei nav vēlama zaru izgriešana.
Sarkanlapu ogābele - vidēja auguma koks ar plati ieapaļu, labi zarotu vainagu. Lapas plaukstot sarkanas, nelielas, uz jauniem dzinumiem šķeltas. Zied vēlu, bet bagātīgi, ziedu krāsa - purpursarkana. Augļi ļoti sīki, sarkani. Ogābele ir izturīga pret kraupi, tai raksturīga augsta ziemcietība.